저 들에 푸르른
솔잎을 보라
돌보는 사람도
하나 없는데
비바람 맞고
눈보라쳐도
온누리 끝까지
맘껏 푸르다
서럽고 쓰리던
지난 날들도
다시는 다시는
오지 말라고
땀흘리리라
깨우치리라
거치른 들판에
솔잎 되리라
우리들 가진것
비록 적어도
손에 손 맞잡고
눈물 흘리니
우리 나갈길
멀고 험해도
깨치고 나아가
끝내 이기리라
우리들 가진것
비록 적어도
손에 손 맞잡고
눈물 흘리니
우리 나갈길
멀고 험해도
깨치고 나아가
끝내 이기리라
깨치고 나아가
끝내 이기리라
jeo deule pureureun
solipeul bora
dolboneun saramdo
hana eopneunde
bibaram matgo
nunborachyeodo
onnuri kkeutkkaji
mamkkeot pureuda
seoreopgo sseurideon
jinan naldeuldo
dasineun dasineun
oji malrago
ttamheulririra
kkaeuchirira
geochireun deulpane
solip doerira
urideul gajingeot
birok jeokeodo
sone son matjapgo
nunmul heulrini
uri nagalgil
meolgo heomhaedo
kkaechigo naaga
kkeutnae igirira
urideul gajingeot
birok jeokeodo
sone son matjapgo
nunmul heulrini
uri nagalgil
meolgo heomhaedo
kkaechigo naaga
kkeutnae igirira
kkaechigo naaga
kkeutnae igirira